Vēstniecības konsulārā nodaļa var palīdzēt ar padomiem un sniegt palīdzību Dānijas pilsoņiem un ārvalstu rezidentiem. Vēstniecība var sniegt konsulāro palīdzību tādās nopietnās situācijās kā nāves gadījumi, saslimšanas, apcietināšana Latvijā, u.tml.  Dānijas vēstniecība Rīgā pārstāv Baltijas valstu reģionu Dānijas pasu izsniegšanas jautājumos, kā arī izsniedz vīzas un koordinē uzturēšanās atļauju pieteikumus uz Dāniju, Fēru salām un Grenlandi. 

Konsulārā nodaļa nevar palīdzēt pilsoņiem, ja radušās ekonomiska rakstura problēmas, atrodoties Latvijā. Vēstniecība nevar aizdot naudu transporta biļetei atpakaļ uz Dāniju, segt medicīnas iestāžu un juridisko pakalpojumu izmaksas, u.tml., taču vienmēr labprāt palīdzēsim ar padomiem un norādēm. 

Vairāk lasiet sadaļā Ceļošana un uzturēšanās.

Vairāk par Dānijas Ārlietu ministrijas konsulārajiem pakalpojumiem lasiet šeit (informācija angļu valodā). 

Vēstniecība cieši seko politiskajai un ekonomiskajai attīstībai Latvijā, kā arī Latvijas ārpolitikai. Mēs sekojam vispārējām politiskajām debatēm, ziņu plūsmai, nacionālajām politiskajām aktualitātēm un Latvijas ekonomiskajai situācijai. 

Mūsu misijas ietvaros, vēstniecība tiekas ar dažādiem partneriem, piemēram, ministriem, parlamenta pārstāvjiem, varas iestādēm, neatkarīgiem pētniekiem, nevalstiskajām organizācijām un ideju laboratorijām utt. 

Uzturot pastāvīgus sakarus ar dažādu jomu pārstāvjiem Latvijā un sekojot Latvijas aktualitātēm, vēstniecība ziņo Ārlietu ministrijai un citām Dānijas Centrālās administrācijas struktūrvienībām par Latvijas nostāju pirms sanāksmēm starptautiskos forumos, kuros piedalās abas valstis. Papildus vēstniecība arī sniedz Latvijas interešu un uzskatu analīzi un novērtējumu Dānijas politikas veidotājiem un varas iestādēm.

Vēstniecība strādā, lai veicinātu Dānijas intereses un sadarbību ar Latviju gan divpusēji, gan starptautiski. Mēs skaidrojam un iepazīstinām ar Dānijas valdības nostāju daudzos dažādos ārpolitikas jautājumos, t.sk. ES, NATO, globālajā drošībā, terorisma apkarošanā, globalizācijā, sadarbībā starptautisko organizāciju ietvaros, cīņā pret nabadzību, cilvēktiesībām un daudzām  citām jomām.

Vēstniecības tirdzniecbas nodaļa palīdz Dānijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt vai meklē sadarbības partnerus Latvijā un Baltijas valstīs.
Vēstniecība ir daļa no vienotas sadarbības grupas, kas, sadarbībā ar citām Dānijas vēstniecībām Ziemeļvalstu - Baltijas reģionā, palīdz Dānijas uzņēmumiem uzsākt eksportu un paplašināt uzņēmējdarbību jaunos tirgos. Tirdzniecības nodaļa arī palīdz piesaistīt Dānijai ārvalstu investīcijas. Atbalsts tiek sniegts ar dažādu pakalpojumu un pielāgotu risinājumu palīdzību, kā piemēram:

• Pielāgošanās uzņēmuma individuālajām vajadzībām;

• Tirgus analīze, t.sk. cenu, produktu, konkurentu un tirgus analīze;

• Izplatītāju, aģentu, partneru identifikācija;

• Sanāksmju organizēšana;

• Saziņa ar institūcijām;

• Norādes un palīdzība attiecībā uz produktu apstiprināšanu, preču zīmju reģistrāciju, utml.;

• Komerctiesības;

• Virtuālie tirdzniecības biroji, t.sk. mūsu atbalsts;

• Norādījumi un palīdzība meitasuzņēmuma, tirdzniecības biroja u.c. izveidošanā;

• Komunikācija un darbs ar medijiem;

• Gadatirgu un konferenču apmeklēšana/vizītes;

• Darījumu braucienu, sanāksmju un tulkošanas koordinēšana;

• Darbinieku rekrutēšana.

Dānijas, dāņu kultūras un Dānijas spēka pozīciju popularizēšana ir viens no svarīgākajiem vēstniecības uzdevumiem. Vēstniecība strādā, lai popularizētu Dānijas atpazīstamību Latvijā, kā arī uzturētu un veicinātu labas attiecības ar Latviju.

Vēstniecība palīdz popularizēt Dānijas nostāju, vērtības, spēka pozīcijas un kultūru ar vispārēju informācijas izplatīšanu Latvijas sabiedrībā, sabiedriskajos un sociālajos medijos. Informācijas aktivitātēs tiek meklēts arī kopīgs viedoklis starp Latviju un Dāniju par dažādām tēmām. Vēstniecība organizē Dānijas kultūras pasākumus Latvijā, kuros piedalās gan Dānijas, gan Latvijas pārstāvji, un strādā pie tā, lai veicinātu Dānijas dalību kultūras pasākumos Latvijā.

Kultūras jomā vēstniecība cieši sadarbojas ar Dānijas Kultūras institūtu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kultūras institūta galvenā mītne atrodas Rīgā un  tā interneta vietne ir www.dki.lv. Kultūras aktivitātes Latvijā tiek rīkotas ciešā sadarbībā starp Dānijas un Latvijas valsts organizācijām, kultūras iestādēm un neatkarīgiem producentiem. Vēstniecība sadarbojas arī ar Ziemeļvalstīm un Ziemeļvalstu Ministru padomi, lielu uzmanību veltot kultūrai, piemēram, organizējot kopīgus kultūras pasākumus.

Ziemeļvalstu vēstniekiem ir arī pastāvīga sleja Latvijas Avīzē, kas ir viens no lielākajiem Latvijas laikrakstiem. Šeit vēstnieks raksta par aktuālām tēmām, izklāstot aktuālas tēmas no Dānijas skatupunkta. Kolonnās iepriekš tika apskatītas tādas tēmas kā pārtikas izšķērdēšana un Latvijas - Dānijas sadarbība zaļās dienaskārtības jomā.

Vēstnieka Mortena Jespersena publikācijas:

Kvantu tehnoloģijas - nākotnes tapšana, Latvijas Avīze, 24.11.2023

Dzīvot Digitālajā laikmetā: kā iespējot jaunatni ar būtiskām prasmēm tehnoloģiju jomā, Latvijas Avīze, 26.04.2024

Līdztiesība un iekļaujoša attieksme: Dānijā norisinājies gadskārtējais praida gājiens, Latvijas Avīze, 30.08.2024

Stiprinot mūsu kopējo drošību Dānijas bataljons Latvijā, Latvijas Avīze, 27.12.2024 

Dānijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, Latvijas Avīze, 29.08.2025 

Vēstnieka Flemminga Stendera publikācijas:

Uz drīzu tikšanos, Latvija!, Latvijas Avīze, 26.05.2023

Jaunās arhitektūras centrs, Latvijas Avīze, 27.01.2023

Dānijas - uz ANO Drošības padomi, Latvijas Avīze, 30.09.2022

Eiropas zaļās pārejas paātrināšana, Latvijas Avize, 29.04.2022

Jubilejas, zaļā pāreja un Covid-19, Latvijas Avīze, 17.12.2021

Ceļā uz aprites ekonomiku, Latvijas Avīze, 27.08.2021

Vējš strādā, Latvijas Avīze, 26.03.2021

Kultūra apvieno cilvēkus pāri robežām, Latvijas Avīze, 27.11.2020

Zaļa atveseļošanās, Latvijas Avīze, 31.07.2020

Kopīgiem spēkiem pret pārtikas izniekošanu, Latvijas Avīze, 27.03.2020

Sveika, Latvija! Latvijas Avīze, 29.11.2019

Dānija ir aktīvi sadarbojusies ar Latviju militārās aizsardzības jomā jau kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma.

Aizsardzības atašejs

Dānijas aizsardzības atašejs ir akreditēts visās trijās Baltijas valstīs. Aizsardzības atašeja darbs ir mērķēts uz apjomīgu divpusējo attiecību veicināšanu un uzturēšanu militārajā jomā starp Dāniju un Baltijas valstīm. Pirmais Aizsardzības atašejs Latvijā tika akreditēts 1992. gadā. Tagadējā Aizsardzības atašeja kontaktinformāciju varat atrast šeit.

NATO Daudzacionālais divīzijas štābs ”Ziemeļi” (MND N)

Iepriekš Dānijai bija apjomīga divpusējā sadarbība ar Baltijas valstīm caur t.s. brigādes projektu, kurā Dānijas Padomdevēju un apmācības komanda (DATS), kas bāzējās Rīgā no 2004. līdz 2010. gadam, sniedza savu ieguldījumu, veicinot militārās spējas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. 2010. gadā komandvadība atgriezās Dānijā, taču sadarbība turpinājās ar Dānijas divīzijas starpniecību. 2019. gada martā nacionālā Dānijas divīzija tika transformēta par NATO Daudznacionālo divīzijas štābu ”Ziemeļi” ar Dāniju, Igauniju un Latviju kā štāba ietvarvalstīm. Divīzijas štābs ir daļa no NATO spēku struktūras un NATO atturēšanas profila Baltijas jūras reģionā. Štābs ir dalīts divās daļās: viena atrodas Slagelsē, Dānijā, un otra daļa Ādažos, Latvijā. Miera laikā štābs veicina Baltijas valstu aizsardzības plānošanu, apmāca Baltijas karavīrus un koordinē militārās aktivitātes reģionā, piemēram Forward Presence. Krīžu un kara laikā tā uzdevums ir nodrošināt, piemēram, NATO ātrās reaģēšanas spēku un rezerves spēku izvietošanu, kā arī vadīt un kontrolēt militārās operācijas reģionā. Miera laikā štāba sastāvu veido aptuveni 170 karavīru, kas kara laikā tiktu palielināts līdz 600 karavīriem.

NATO reaģēšanas spēki

Dānija ir izvietojusi pastiprinātu mehanizēto kājnieku kaujas grupu NATO reaģēšanas spēku sastāvā Ādažos, Latvijā, lai nodrošinātu NATO austrumu flangu. Mehanizētā kaujas grupa ir izvietota kopš 2022. gada maija un atradīsies šeit vismaz vienu gadu. Aptuveni 750 Dānijas karavīri ir daļa no kopējās NATO atturēšanas, bet ir spējīgi – ja nepieciešams – aizstāvēt Baltijas valstis pret jebkādu agresiju. Dānijas karavīru izvietošana Latvijā ir loģisks rezultāts ilgstošai Dānijas un Baltijas karavīru sadarbībai ne tikai mācību, bet arī starptautisko ārvalstu operāciju ietvaros.

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšana (NATO BAP)

Tā kā Baltijas valstīm nav patstāvīgas kapacitātes, tad kopš 2004. gada NATO nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas suverenitāti, izmantojot Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju. Dānija ir aktīvi sniegusi savu ieguldījumu šajā misijā, līdz šim piedaloties deviņās rotācijās: 2004., 2009., 2011., 2013., 2014., 2018., 2019., 2021. un 2022. gadā. 2014. gadā Dānijas iznīcinātājus uzņēma Amari gaisa spēku bāze Igaunijā, savukārt pārējās misijās tie tika vadīti no Šauļu gaisa spēku štāba Lietuvā. 

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa (eFP)

NATO samitā Varšavā 2016.gada jūnijā dalībvalstis nolēma stiprināt NATO klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tika nolemts veidot NATO spēku “pastāvīgu, rotējošu paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu”. Līgums noteica izveidot četras daudznacionālas kaujas grupas - katrā valstī pa vienai. Kanāda un Vācija ir vadošās valstis paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā un Lietuvā, savukārt Apvienotā Karaliste vada kaujas grupu Igaunijā. Kopš 2018. gada katru otro gadu Dānija atbalsta misiju ar 200 kareivju vienību 1000 kareivju lielajā eFP kaujas grupā, kas bāzēta Tapā Igaunijā. Nepāra gados Dānija atbalsta galvenokārt Apvienotās Karalistes kaujas grupu ar personāla virsniekiem. 

NATO pastāvīgās jūras spēku grupas 

Dānijas un Baltijas valstu flotes regulāri piedalās NATO 1. pastāvīgajā jūras spēku grupā un NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā. Galvenās darbības teritorijas šīm divām jūras grupām ir Baltijas jūra, kā arī Atlantijas okeāna ziemeļu un austrumu daļa. Jūras grupas stiprina NATO klātbūtni reģionā un piedalās apmācībās un vingrinājumos.

NATO spēku integrācijas vienības (NFIU)

Kā daļa no NATO pielāgošanās drošības izaicinājumiem gan no austrumiem, gan no dienvidiem, 2014. gadā NATO nolēma atvērt astoņas NATO spēku integrācijas vienības Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā. Šīs mazās vienības reprezentē redzamu un noturīgu NATO klātbūtni šajās dalībvalstīs. Primārā NATO spēku integrācijas vienību misija ir veicināt sadarbību starp nacionālajiem spēkiem un NATO ātrās reaģēšanas spēkiem militāri-politisko krīžu laikā. Šīs mazās vienības sniedz plašu plānošanas atbalstu, lai veicinātu ātru alianses spēku izvietošanu alianses austrumu daļā un atbalstītu kolektīvās aizsardzības plānošanu. Tās arī strādā ar uzņemošajām valstīm, lai identificētu loģistikas tīklus, transporta maršrutus un atbalsta infrastruktūru. Katra integrācijas vienība sastāv no aptuveni 40 darbiniekiem, kas mainās rotācijas kārtībā. Dānija ir nosūtījusi pa vienam virsniekam gan uz integrācijas vienību Latvijā, gan Lietuvā. 

NATO izcilības centri (NATO CoE)

Izcilības centri ir starptautiskas militāras organizācijas, kas apmāca vadītājus un speciālistus no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Šie speciālisti palīdz attīstīt doktrīnas, identificēt apgūtās prasmes, uzlabot savietojamību un iespējas, kā arī testēt un apstiprināt koncepcijas eksperimentējot. Lai gan esošie 25 NATO izcilības centri nav NATO komandstruktūras sastāvdaļa, tie ir nozīmīgi NATO pavēlniecības atbalsta punkti. Kopš 2019. gada jūnija Dānija ir dalībniece gan Igaunijas vadītajā NATO Sadarbības kiberaizsardzības izcilības centra Tallinā, gan Latvijas vadītajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā. Abos centros Dāniju pārstāv pa vienam vecākajam padomniekam.

Apvienotie Reaģēšanas spēki (JEF)

2015.gada 30.novembrī Baltijas valstis un Dānija parakstīja līgumu par Apvienoto Reaģēšanas spēku veidošanu Apvienotās Karalistes vadībā. JEF ir vienots, daudznacionāls militārs spēks, ko var ātri un globāli izvietot pilna spektra operāciju veikšanai. Tās ietver evakuāciju, plašas humanitāras krīzes, kapacitātes stiprināšanu, miera uzturēšanas misijas, kā arī regulāru karadarbību. Līdztekus Baltijas valstīm un Dānijai šo spēku sastāvā ietilpst Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Nīderlande, Zviedrija un Somija. JEF jāuztver kā papildinājumu NATO, un tā sadarbības principi un potenciālā rīcība ir balstīti uz NATO standartiem, kas ļauj JEF integrēt visaptverošajos NATO spēkos. ARS sāka pilnvērtīgi darboties 2017. gadā kā daļa no NATO ātrās reaģēšanas vienības, un kopš tā laika vadījuši apjomīgas mācības Baltijas jūrā, ieskaitot amfībiju piestāšanu Baltijas valstu piekrastē.

Ziemeļvalstu Aizsardzības sadarbība (NORDEFCO)

NORDEFCO ietvaros Dānija un pārējās ziemeļvalstis cieši sadarbojas, lai atbalstītu aizsardzības nozares reformas Baltijas valstīs. 2016.gadā ziemeļvalstis parakstīja Saprašanās memorandu, kas stiprinās drošību Baltijas reģionā, nodrošinot vieglāku savstarpējo pieejamību katras valsts gaisa, jūras un zemes teritorijām ar militāriem līdzekļiem. 

Zemessardzes sadarbība

Dānijas Zemessardze ir plaši sadarbojusies ar Baltijas valstu nacionālajiem brīvprātīgajiem spēkiem jau kopš 1990-iem gadiem. Sadarbības prioritātes nosaka politikas vadlīnijas, ko Dānija, Igaunija, Latvija un Lietuva parakstīja 2015. gadā, izceļot tādas jomas kā kapacitātes stiprināšanu, organizācijas attīstību, izglītošanu, apmācības un vingrinājumus gan Dānijā, gan Baltijas valstīs. 

Noderīgas saites:
Dānijas Aizsardzības ministrija (angļu val.)
Latvijas Aizsardzības ministrija
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa (angļu val.)
NATO Baltijas Gaisa patrulēšana (angļu val.)
NATO Izcilības centri (angļu val.)

Dānijas vēstniecība Rīgā
Facebook
LinkedIn
Instagram

Vēstnieks
Twitter

Dānijas Kultūras institūts Baltijas valstīs
Facebook
Instagram
Website

Avoti
Dānijas oficiālā mājaslapa Denmark.dk.
Ziņas un preses ziņojumus no Dānijas Ārlietu ministrijas lasi šeit